Višķos likvidēta ekoloģiskā katastrofa
Višķos pie Daugavpils bija milzīga mazuta glabātuve no padomju laikiem, ko uzskatīja par ekoloģisko katastrofu. Tagad ir risinājums.
“Vēl no padomju laikiem, kad te darbojās Višķu sovhoztehnikums, izvietotas divas mazuta tvertnes vismaz trīsstāvu dzīvojamo māju augstumā. Tas nav labs mantojums, kas nonācis Daugavpils novada pārziņā,” uzskata Višķu pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Proms.
Nu tā ir likvidēta, jo noslēdzies viens no vērienīgākajiem Augšdaugavas novada pašvaldības realizētajiem projektiem
23. aprīlī notika projekta Nr. NFI/AK/01 "Vēsturiski piesārņotās vietas "Višķu profesionālās vidusskolas mazuta glabātava" sanācija Višķu pagastā, Augšdaugavas novadā" noslēguma pasākums.
Laika posmā kopš 2021. gada tika īstenotas visas projektā plānotās aktivitātes un sasniegti projektā izvirzītie mērķi – likvidēti piesārņojuma avoti, nepieļauta tālāka piesārņojuma izplatīšanās un panākta vides aizsardzības normatīviem atbilstoša vides kvalitāte teritorijā Višķos.
Saskaņā ar noslēgto līgumu ar AS “BAO”, kas veica būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi, autoruzraudzību, sanācijas pakalpojumu ar būvdarbu komponenti, tika savākts vidē noplūdušais mazuts un piesārņotā grunts, teritorijā esošās tvertnes, pazemes un virszemes infrastruktūra tika attīrīta no naftas produktiem, tika veikta infrastruktūras demontāža, kā arī teritorijas revitalizēšana. Kopā savāktais un utilizācijai nodotais naftas produktus saturošo bīstamo atkritumu apjoms – 6150 t, atjaunotā zemes platība – 3,7299 ha. Būvuzraudzību objektā veica SIA “GEO CONSULTANTS”.
Projekta partneri ir biedrība “Višķu attīstībai” un norvēģu partneris “Henric Johansson Konsult”, kuri aktīvi iesaistījās pieredzes, zināšanu un labās prakses apmaiņas pasākumos un sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņā.
Biedrības “Višķu attīstībai” valdes priekšsēdētājs Jānis Vanags stāsta, ka cilvēki iepriekš nemaz uzdrīkstējās cerēt, ka šī objekta sakārtošana ir iespējams. “Ieviestais projekts ir ne tikai labs piemērs kā mēs sakārtojam vidi, bet arī piemērs kā mēs ceram manīt domāšanu cilvēkiem. Pierādījums, ka nedrīkst samierināties ar esošo situāciju, bet vajag vienmēr cīnīties un mēģināt uzlabot to, kas Tev ir apkārt un iesaistīties. Mēs domājam, ka šis projekts veicinās vēlmi iesaistīties, tāpēc, ka tas parāda rezultātu, ko tu vari sasniegt iesaistoties,” piebilst J. Vanags.
Sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņas ietvaros notikuši vides izglītības pasākumi par degradēto teritoriju, kas piesārņota ar vēsturisko piesārņojumu, tā ietekmi uz iedzīvotāju veselību un vidi, skaidrota iespējamo klimata pārmaiņu risku faktoru ietekme uz iespējamo nekontrolēto piesārņojuma izplatību vidē un saistībā ar to iespējamo nodarīto kaitējumu cilvēka veselībai. Projekta gaitā organizēti astoņi sabiedrības informēšanas pasākumi, tostarp klimata pārmaiņu pikniki, vides izglītības konkursi, izzinošas un interaktīvas nodarbības par vides jautājumiem.
Ir notikuši trīs projekta publicitātes pasākumi, izveidoti trīs video materiāli par projekta īstenošanu. Kanālā ReTV pārraidīts sižets par sanācijas projektu Višķos raidījumā "Mēs varam – mēs darām!”, izstrādāti informatīvi izglītojoši materiāli, notikušas divas konsultācijas par vietējās un starptautiskās sadarbības jautājumiem. Projekta partneru pārstāvji piedalījās pieredzes apmaiņas braucienā uz Hamāru (Norvēģija), norvēģu partnera pārstāvji viesojās Augšdaugavas novadā.
Augšdaugavas novada pašvaldības Centrālās pārvaldes speciālisti piedalījās LV-CLIMATE programmas Sadarbības komitejas sēdēs, Norvēģijas grantu programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” vidusposma konferencē “Kopā zaļai izaugsmei”.
Augšdaugavas novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dzalbe uzsver: “Pats galvenais, ko pašvaldība nevarēja pieļaut, ir mazuta nonākšana Luknas ezerā. Jo, ja mazuts nonāktu Luknas ezerā, tālāk pa Dubnas upi tiktu piesārņota arī Daugava un daudzās vietās būtu kaitējums gan zivju resursiem, gan arī dabai, kas varētu būt arī neatgriezenisks process, tāpēc, patiešām, šis bordo, punkts, kas bija iezīmēts Latvijas valsts vides dienesta kartē kā piesārņojoša vieta, šobrīd ir likvidēts. Tālāk šo teritoriju varēs izmantot attīstot citus projektus.”
Kopš projekta sākuma ir veikta piesārņotās vietas foto un video novērošana. Ieskats projekta aktivitātēs šeit.
