Nacionālie latvieši Eiropā
Nacionālās apvienības saraksts ir viena no četrām 16 Eiropas Parlamenta vēlēšanām iesniegtajām listēm, kurā visi deputāti kandidāti nekautrējas no savas nacionālās piederības, un viens no diviem sarakstiem (līdzās “Tautai. Zemei. Valstij”), kurā visi kandidāti ir latvieši. Vēl par izteikti baltisku sarakstu jāuzskata Apvienotais saraksts, kurā starp 17 latviešiem ir “iemaldījies” viens lietuvietis – bijušais Latvijas Tautas frontes vadītājs Romualds Ražuks.
Ceturtais saraksts, kurā visi kandidāti norādījuši savu etnisko piederību ir “Tautas varas spēks” (12 latvieši un seši krievi). Savukārt konservatīvo nacionāļu ideoloģiskie pretinieki – liberāļi no “Progresīvajiem” ir prezentējuši vienīgo kandidātu sarakstu, kurā neviens uz Briseli tēmējošais konsekventi nav norādījis savu tautību.
8. jūnijā Latvijas pilsoņi dosies pie vēlēšanu urnām, lai izraudzītos deviņus mūsu valsts pārstāvjus, kuri turpmākos piecus gadus Latviju pārstāvēs Briselē – Eiropas Parlamentā (EP). Jauns.lv lasītājus iepazīstina ar visiem 16 sarakstiem. Šoreiz par Nacionālā apvienības “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (ērtības labad to sauksim vienkārši par Nacionālo apvienību) piedāvājumu, kas vēlēšanās startē ar trešo listes numuru.
Nāksies sasparoties
Saraksta galvgalī ir pieredzējuši politiķi – EP deputāts Roberts Zīle, kuram seko – bijusī Saeimas priekšsēdētāja un aizsardzības ministre Ināra Mūrniece un parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols. Viss trijnieks ir labi pazīstams un Nacionālās apvienības vēlētāju labi ieredzēts. Tā kā šīs kombinācijas galvenā intriga varētu būt tā, kurš tad no viņiem nākamo piecgadi pavadīs Briselē. Tas, ka kāds no viņiem nevarētu tikt ievēlēts, ir maz ticams, jo Nacionālajai apvienībai ir stabils elektorāts: iepriekšējās EP vēlēšanās tas ieguva 16,40% atbalstu, protams, tas nav tik augsts kā pirms 20 gadiem (29,82%), bet tomēr...
Te gan jāteic, ka šī gada jūnija otrajā sestdienā nacionāļiem kādu procentpunktu varētu atņemt ideoloģiski tuvie konkurenti – Jaunā konservatīvā partija ar savu Atkrievošanas kampaņas līderi Liānu Langu vai Latvijas politikā ne vienu vienu pudu sāls apēdušais Aleksandrs Kiršteins, kuram janvārī nācās pamest Nacionālās apvienības rindas un tagad kandidē apvienības “Tauta. Zeme. Spēks” sarakstā. Gatavojoties EP vēlēšanām, Aleksandrs Kiršteins arī izveidojis biedrību “Latvijas neatkarības kustība”, kas savā ziņā “kopē” arī vienu Nacionālās apvienības nosaukumā ietverto abreviatūru – LNNK (Latvijas nacionālās neatkarības kustība).
Bet neskatoties uz konkurentiem Nacionālā apvienība šī gada pirmajos mēnešos socioloģiskajās aptaujās par vēlētāju uzticību ir pirmajā divniekā, līderpozīcijas virsotni dalot ar “Jauno vienotību”.
Politiķi ar vārdu
Nacionālās apvienības saraksts uz citu fona izceļas ne tikai ar savu “tautisko monolītismu”, bet arī ar to, ka savu listi spējis nokomplektēt ar vairāk vai mazāk pazīstamiem politiķiem, kuri nav pirmo reizi ar pīpi uz jumta. Nacionālajai apvienībai nav bijis jāmeklē pa kaktiem kādi cilvēki vai tautā populāri uzvārdi, kuri spētu piesaistīt vēlētāja uzmanību. Lai par to pārliecinātos atliek vien rindas kārtībā izlasīt visu 16 kandidātu uzvārdus:
EP deputāts Roberts Zīle; Saeimas Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētāja vietniece Ināra Mūrniece; Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols; Saeimas deputāti Edvīns Šnore, Ilze Indriksone un Jānis Grasbergs; bijušais ekonomikas, satiksmes, vides aizsardzības un reģionālās attīstības, kā arī zemkopības ministrs, tagad vienkārši lauksaimnieks Kaspars Gerhards; Rēzeknes novada domes priekšsēdētāja vietniece Ērika Teirumnieka; Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Jurģis Klotiņš; Nacionālās apvienības Rīgas nodaļas priekšsēdētājs Ģirts Lapiņš; Saeimas deputāta Jāņa Dombravas palīgs Roberts Ozols; Nacionālās apvienības Jūrmalas nodaļas vadītājs Andris Čuda; Balvu novada pašvaldības deputāte Aija Mežale; Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Jankovskis; Jelgavas novada domes deputāts Oskars Cīrulis; Saldus novada pašvaldības deputāts, Oskara Kalpaka muzeja “Airītes” vadītājs Roberts Sipenieks ; Nacionālās apvienības Jauniešu organizācijas valdes loceklis Atis Gridjuško un Rēzeknes domes deputāts, ārsts-narkologs Jāzeps Korsaks.
Nemainīgās vērtības
Nacionālā apvienība uzsver: “Esam vienīgais latviskais politiskais spēks, kurš spējis pierādīt savu ietekmi Eiropas Parlamentā visos sasaukumos kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Turpināsim aizstāvēt Latvijas intereses ES, nevis ES intereses Latvijā.” Tās politikas vadmotīvs – “Nacionālo interešu sardzē – saprāta balss Eiropā.”
Un šo saprātu Nacionālā apvienība uzskata var veicināt ar ciešāku līdzdalību NATO aliansē, palielinot aizsardzības budžetu, stiprinot robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, veicinot Ukrainas un Moldovas uzņemšanu ES, kas protams, saistīts ar Ukrainas karu. Kā arī pārskatot Eiropas Zaļā kursa nesamērīgos un nesasniedzamos mērķus, veidojot ES nevis kā federālu lielvalsti, bet gan nacionālu valstu savienību un tā tālāk.
Nepieciešams arī izveidot solidārāku un vienotāku Eiropas veselības aprūpes sistēma, kas “ļautu pacientiem izvēlēties efektīvāko ārstēšanu arī citās valstīs, ne tikai savā mītnes zemē, un tas tiktu segts no valsts budžeta”. Tāpat “ir jāsaglabā Latvijas un Eiropas kultūras mantojums un jāatbalsta jauna kultūras mantojuma radīšana. Jāveido vienota Eiropas atmiņa, jo bez kopīgas pagātnes izpratnes vienoties par nākotni būs neiespējami. Dažādu totalitāro režīmu pagātnes un tagadnes noziegumiem ir jābūt dokumentētiem, Latvijas sarežģītajai vēsturei – skaidrotai, sadzirdētai un pieņemtai.”
Jāteic, ka Nacionālās apvienības programma ir izsvērta tai ziņā, ka tā nepiedāvā populistiskus solījumus, kuru lemšana nav EP kompetencē. Nacionālās apvienības līderis, Saeimas deputāts Raivis Dzintars, kurš pats gan nestartē EP vēlēšanās paudis, ka partijai divi no Latvijai atvēlētajiem deviņiem mandātiem EP būtu vidējs rezultāts, bet apvienība ir apņēmības pilna cīnīties vismaz par trijiem. Atšķirībā no citām partijām Nacionālā apvienība socioloģisko aptauju līderpozīcijās spēj noturēties tādēļ, ka par to pagaidām plašsaziņas līdzekļos nav bijušas nekādas lielas negatīvas informācijas.
