TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupantiem ir problēmas ar degvielu sakarā ar uzbrukumu naftas bāzei Luhanskā

Ārvalstu karaspēka nosūtīšana uz Ukrainu parādītu Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, ka nav viņa ziņā izlemt, kā Rietumi palīdz Kijivai, tā "The Guardian" paziņojis Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.

"Mūsu karaspēks apmācīja ukraiņus Ukrainā pirms kara, un mēs to darām daudzus gadus. Tāpēc atgriešanās pie šīs tradīcijas var būt diezgan iespējama. Tas varētu būt pirmais solis prezidenta Makrona iniciatīvā," viņš sacīja.

Ministrs uzskata, ka ierosinājums apmācīt ukraiņus savā valstī bijis "praktiskāks" nekā mācības NATO dalībvalstu teritorijā.

"Jums tie nav jāpārvadā pa visu pasauli. Jums ir viss, kas viņiem vajadzīgs, tieši šeit. Var izrādīties, ka koalīcijas ietvaros izvietotie instruktori ukraiņu apmācībai Ukrainā var tikt aizsargāti ar pretgaisa aizsardzības līdzekļiem, un tas savukārt paredz, ka daļa Ukrainas debesu var tikt aizsargātas ar pretgaisa aizsardzības līdzekļiem," uzsvēra Landsberģis.

Pēc viņa teiktā, šis solis "parādīs Putinam, ka tas nav viņa ziņā, kā mēs palīdzēsim Ukrainai. Tā vietā mēs redzēsim, kas ir nepieciešams, un piemērosimies situācijai, jo situācija nekļūst labāka".

Landsberģis sacīja, ka Francijas prezidenta Emanuela Makrona paziņojums par iniciatīvu jau nostrādājis, jo Kremlis mainījis aprēķinus.

Krievijas karaspēka veiktajā Nikopoles apšaudē nogalināti divi cilvēki, ceturtdien paziņojusi Kijiva.

Krievijas karavīri, kas izvietojušies Dņepras otrajā krastā, regulāri apšauda Ņikopoli.

"Ienaidnieka artilērija laupīja dzīvību 62 gadus vecam vīrietim un 65 gadus vecai sievietei, pavēstīja Dnipropetrovskas apgabala valsts administrācijas vadītājs Serhijs Lisaks. Viņš publicēja fotogrāfijas, kurās redzama māja ar degošu jumtu un vairākas citas bojātas ēkas.

Krievu okupanti veica uzbrukumu ar smago bruņutehniku, taču ienaidnieka plāni tika pilnībā sagrauti. Vairāk lasi šeit.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs apstiprināja apgalvojumu, ka Ziemeļatlantijas alianse neplāno sūtīt karaspēku uz Ukrainu, un Kijiva pat nav izteikusi šādu lūgumu, vēsta Itālijas ziņu aģentūru "ANSA"".

Aizsardzības palīdzības jautājumi

NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka Ukrainas varas iestādes lūgušas palielināt partnervalstu un sabiedroto atbalstu. Rietumvalstu palīdzībai aizsardzības jomā būtu jāpalīdz Ukrainas bruņotajiem spēkiem efektīvāk pretoties Krievijas liela mēroga agresijai, jo īpaši masveida apšaudēm.

Šajā kontekstā Stoltenbergs atzīmēja Itālijas valdības lēmumu kopā ar Franciju piegādāt Ukrainai pretgaisa aizsardzības sistēmu "Samp-T".

Karaspēka nosūtīšana

Intervijā "ANSA" NATO ģenerālsekretārs, kurš iepriekš Čigi pilī bija sarunājies ar Itālijas premjerministri Džordžu Meloni, runāja par Francijas prezidenta Emanuela Makrona iniciatīvu, kurš iepriekš nebija izslēdzis iespēju nosūtīt uz Ukrainu Rietumu karaspēku.

"NATO negrasās izvietot spēkus Ukrainā, kad es pagājušajā nedēļā viesojos Ukrainā, ukraiņi neprasīja NATO karaspēku, viņi lūdza lielāku atbalstu," uzsvēra Stoltenbergs.

Okupanti spējuši pacelt karogu Umanskes apmetnē uz rietumiem no Orļivkas. Arī apgabals uz dienvidiem no Semeņivkas un uz rietumiem no Orļivkas tiek uzskatīts par Krievijas kontrolētu.

Pēc trieciena naftas bāzei ieņemtajā Luhanskā okupanti piedzīvo nopietnas problēmas ar degvielu, vēsta Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Artjoms Lisogors.

"Naftas bāze Luhanskā nodega tikai vakar (8. maijā, - red.), un pilsētā un tās apkārtnē jau ir radies degvielas trūkums," viņš sacīja.

Pēc apgabala administrācijas vadītāja teiktā, okupācijas varas iestādes sola, ka vēlāk viss būs kārtībā, taču situācija degvielas uzpildes stacijās ir kritiska, lai gan iebrucēji situāciju dēvē par "īslaicīgām grūtībām".

"Viņi vēl nezina, kā atrisināt loģistikas problēmu, kas saistīta ar naftas produktu piegādi tā sauktajai "Luhanskas tautas republikai"".

Aizvadītajā naktī krievi uzbruka Limanai Doneckas apgabalā un apšaudīja ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Ienaidnieka uzbrukuma rezultātā cietuši arī glābēji Dnipropetrovskas apgabala Nikopolē, vēsta Valsts Ārkārtas dienesta preses dienests.

Glābēji norāda, ka Limanas vietējā ugunsdzēsības un glābšanas departamentā tika sabojātas divas automašīnas, ieejas vārti un žogs, kā arī ēkas iekšpuse un logi.

Nikopolē ienaidnieka rīta uzbrukuma rezultātā tika sabojātas 2 dienesta automašīnas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ēka un boksi.

"Par laimi, abos gadījumos starp darbiniekiem nav cietušo," informē glābēji.

Daži ukraiņu piloti jau beidz mācības ar F-16 lidmašīnām. Kad iznīcinātāji ieradīsies Ukrainā, piloti būs gatavi veikt savas misijas, vēsta Ukrainas Bruņoto spēku gaisa spēku spīkers Iļja Jevlašs.

"Sagatavošana ir nenogurstoša, šis process turpinās dažādos līmeņos. Mums jau ir lidotāji, kuri beidz savas F-16 apmācības. Tiklīdz tas būs iespējams, F-16 ieradīsies Ukrainā, protams, šie piloti jau būs gatavi kaujas uzdevumu veikšanai gaisa telpā Ukrainas debesīs,"

Pēc spīkera teiktā, Ukrainai ir nepieciešams vairāk nekā ducis F-16 lidmašīnu, lai aizsargātu savu gaisa telpu un atvairītu ienaidnieka uzbrukumus.

"Šādi iznīcinātāji būs spējīgi cīnīties ar maziem mērķiem, tostarp spārnotajām raķetēm," piebilda Jevlašs.

Vācijas attīstības ministre Svenja Šulce Kijivā ieradās iepriekš neizziņotā vizītē, vēsta "Tagesschau".

Ministres vizīte notiek, gatavojoties konferencei par atjaunošanas jautājumiem, kas, paredzams, Berlīnē pulcēs ap 1500 dalībnieku, tostarp valstu un valdību vadītājus. Konference paredzēta 11. un 12. jūnijā.

Kā norāda izdevums, Šulces sarunās Kijivā cita starpā galvenā uzmanība tiks pievērsta Ukrainas elektrotīkla paplašināšanai ar Vācijas palīdzību un kvalificētu darbinieku apmācību.

"Cilvēki šeit atjauno savu valsti katru dienu, viņi nepadodas. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai būtu ne tikai militārais atbalsts, bet arī atbalsts civilajai atjaunošanai," viņa sacīja.

Turklāt politiķe piedalīsies "Pilsētu un reģionu samitā", kas notiks Kijivā.