TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupanti turpina pārvērst drupās Ukrainas pilsētas un ciemus
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukraiņu suns atkal satiek savu saimnieku
This dog was separated from its owner in Ukraine. The owner thought he'd lost him forever.
— Goodable (@Goodable) May 19, 2024
Little did he know that the dog had been rescued.
This is the moment they were reunited❤️🐶 pic.twitter.com/teq6eaGdHs
Ukrainas varas iestādes ziņo, ka aptuveni 8000 civiliedzīvotāju no nesen uzliesmojošās Vovčanskas pilsētas, kas atrodas 5 km no Krievijas robežas, ir evakuēti.
"Tā ir skaista valsts. Pasaulei ir jāpalīdz vairāk."
Viņš pārdeva savu biznesu Apvienotajā Karalistē un ieradās karot uz Ukrainu. Britu kājnieks ar izsaukuma signālu "Solo", cīnās Trešajā starptautiskajā leģionā. Ukrainā ieradās 2022. gada martā. Piedalījies Harkivas apgabala atbrīvošanā, kaujās pie Bahmutas.
"It's a beautiful country. The world needs to help more."
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) May 19, 2024
He sold his business in the United Kingdom and came to fight in Ukraine. A British infantryman with a callsign "Solo", fighting in the Third International Legion. He came to Ukraine in March 2022. He took part in the… pic.twitter.com/3ZahqF9lBl
Kadri no atpūtas centra netālu no Harkivas, kur gāja bojā seši cilvēki, tostarp sieviete, kura bija 7. grūtniecības mēnesī. Vēl 27 tika ievainoti, tostarp 8 gadus vecs bērns, vēsta Iekšlietu ministrija.
Neilgi pēc pirmā šāviena Krievija uzsāka otro - tā ievainoja policistu un feldšeri, kuri pēc pirmā trieciena bija ieradušies glābt cilvēkus. Šī nav pirmā reize, kad krievi izmanto dubultsitienu taktiku.
"Viens no upuriem tika nogalināts 100 metrus no bāzes, viņš makšķerēja - ar šķembu tiešs sitiens pa sirdi," Harkivas apgabala policijas izmeklēšanas nodaļas priekšnieks.
Footage from a recreation center near Kharkiv, where six people died, including a woman who was 7 months pregnant. 27 more were injured, including an 8-year-old child - Internal Affairs Ministry.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) May 19, 2024
Shortly after the first strike, Russia launched a second one - it injured a… https://t.co/IJiGhYT7Vv pic.twitter.com/xYh0xvLUjt
Francijas parlamenta Ārlietu komitejas vadītājs Žans Luī Burlenžs aicinājis Parīzi atcelt tabu par Ukrainas triecieniem ar franču ieročiem Krievijas teritorijā.
The head of the French parliament’s foreign affairs committee, Jean-Louis Bourlange, has called on Paris to lift the taboo on Ukrainian strikes with French weapons on Russian territory. https://t.co/tABDEU7biJ
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) May 19, 2024
"Mūs aiztur bailes. Valstīm ir dažādas bailes, vai nu kodolbailes, gan bailes no eskalācijas, gan bailes no migrācijas. Mēs nedrīkstam iekrist baiļu lamatās, jo Putins vēlas tieši to. Viņš vēlas lai mēs baidītos un neatbalstītu Ukrainu baiļu dēļ," sacīja Kaja Kallasa diskusijā par atbalstu Ukrainai Lenarta Meri konferences ietvaros, kā ziņo ERR.
"Mēs rīkosimies izlēmīgi un neļausim pretiniekiem diktēt mūsu nākotni," viņa piebilda.
Kallass arī uzsvēra, ka Ukrainas sabiedrotajiem tā ir jāatbalsta tik ilgi, cik nepieciešams.
Premjers atgādināja, ka Krievija jau iepriekš ir radījusi migrācijas spiedienu saistībā ar situācijas eskalāciju Sīrijā un Āfrikā, jo īpaši Vāgnera grupas dēļ. Un viņa apliecināja, ka Rietumu valstis rīkosies izlēmīgi un neļaus pretiniekiem diktēt savu nākotni.
"Tas nozīmē, ka mums ir jāpalīdz Ukrainai atspiest Krieviju pie tās robežām. Mums ir jāturpina piemērot sankcijas, līdz tiek atjaunota Ukrainas teritoriālā integritāte. Agresoram ir pilnībā jāmaksā par nodarīto kaitējumu un visiem vainīgajiem, tostarp Krievijas vadību. , ir jāuzņemas atbildība Pelēko zonu beigas ir tas, kas Eiropai ir vajadzīgs, un tas nozīmē, ka Ukrainai ir jāpievienojas ES un NATO," sacīja Kallass.
Viņa arī uzsvēra, ka pasaule, kādu to redz Eiropa, prognozē "pelēko zonu" beigas. Tas nozīmē, ka Ukrainai jākļūst par ES un NATO dalībvalsti.
Putin wants us to be afraid and not support Ukraine because of fear, we must not fall into this trap, — Estonian Prime Minister Kaja Kallas @kajakallas.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) May 19, 2024
"We are held back by fear. Countries have different fears, whether the nuclear fear, the fear of escalation, or the fear of… pic.twitter.com/4bYAfsV2O2
Vācijas Finanšu ministrija neoficiāli apstiprinājusi Aizsardzības ministrijas lūgumu piešķirt papildu līdzekļus, lai palīdzētu Ukrainai, jo gandrīz visi piešķirtie līdzekļi ir izlietoti.
The German Finance Ministry has unofficially approved a request from the Defense Ministry for more funds to help Ukraine, as almost all of the allocated funds have been used. https://t.co/93nQ2UNz3E
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) May 19, 2024
Pēc Ukrainas Ģenerālštāba teiktā, šobrīd spraigas kaujas notiek gandrīz visā frontes līnijā, vislielākā okupantu aktivitāte vērojama Siverskas un Pokrovskes reģionos.
According to the General Staff of Ukraine, intense fighting is currently ongoing along almost the entire front line, with the greatest activity of the occupants being observed at the Siversky and Pokrovske directions. https://t.co/LRBp78NY8U
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) May 19, 2024
Lielbritānijas aizsardzības ministrs Grants Šaps paziņojis, ka Ukraina maijā saņems simts pretgaisa aizsardzības raķešu no Lielbritānijas, un mudinājis sabiedrotos paātrināt militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai saistībā ar Krievijas ofensīvu Harkovas apgabalā.
British Defense Secretary Grant Shapps has said that Ukraine will receive a hundred air defense missiles from Britain during May and urged allies to speed up military aid to Ukraine amid Russia’s offensive in Kharkiv region. https://t.co/8s9Rf8VCEZ
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) May 19, 2024
"Šo dienu un šīs nedēļas rezultātā esam nostiprinājuši savas pozīcijas Harkivas reģionā. Es pateicos 57. motorizētās un 82. gaisa uzbrukuma brigādes karavīriem.
Mūsu spēki arī efektīvi iznīcina okupantus Doņeckas virzienā, īpaši netālu no Časivjaras un citās vietās.
Faktiski okupanti nespēj sasniegt savu mērķi izstiept mūsu spēkus un vājināt Ukrainu plašā frontē no Harkovas līdz Doņeckas apgabaliem.
Es esmu pateicīgs ikvienam karavīram, seržantam un virsniekam, kurš veic kaujas misijas un ieņem amatus ar pietiekamu drosmi un izturību.
Šajās dienās īpaši pateicos 41. mehanizētajai brigādei, DIU speciālo spēku vienībām "Kraken" un "Artan", kā arī Zemessardzes vienībām. Īpaši pateicos mūsu karotājiem par operācijām "Chasiv Yar", kā arī Krievijas tehnikas iznīcināšanu. un Krievijas uzbrukumu atvairīšana.
Īpaši vēlos pateikties arī 225.uzbrukuma bataljonam. Labi darīts, cīnītāji!"
As a result of these days and this week, we have strengthened our positions in the Kharkiv region. I thank the warriors of the 57th Motorized and the 82nd Air Assault Brigades.
— Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) May 19, 2024
Our forces are also effectively destroying the occupiers in the Donetsk direction, particularly near… pic.twitter.com/5zX32dsgUO
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".