Izstāde “Aukstais karš. Sadalītās pasaules īsa vēsture”

Līdz 2011.gada 30.maijam Rīgas Kongresu nama 1.stāva foajē skatāma ”dzelzs priekškara” krišanas 20.gadadienai veltītā Polijas Tautas piemiņas institūta izstāde “Aukstais karš. Sadalītās pasaules īsa vēsture”. Pirms 20 gadiem divu Vācijas valstu atkalapvienošanās pielika punktu pasaules sadalīšanai divos polos un noslēdza aukstā kara konfrontācijas periodu. Lai aktualizētu sabiedrībā vēsturisko atmiņu un atcerotos šo gadskārtu Polijas Tautas piemiņas institūta Varšavas nodaļa ir sagatavojusi vēsturisko liecību izstādi, kurā tiek apskatīti galvenie bruņotie konflikti un impēriju sāncensības lauki 20.gadsimtā. Izstāde aicina ceļojumā uz netālo pagātni, lai aplūkotu konflikta reālijas, kas gandrīz pusgadsimtu pēc II pasaules kara beigām dominēja pēckara vēsturē, ietekmēja miljoniem cilvēku dzīves un nodibināja mūsdienu pasaules veidolu. Aukstā kara konfrontācijas visaptverošais un daudzslāņainais raksturs ir iezīmējis tik daudzas dzīves jomas, ka jebkurš mēģinājums to parādīt vienā vietā un laikā, vienā izstādē, noteikti liktu cilvēkiem vilties. Izstādei ir piešķirta stāsta forma ar daudziem pavedieniem par aukstā kara vēsturi. Stāstu veido dažādi, bieži vien mazpazīstami vai pat pavisam aizmirsti, taču konfliktam būtiski notikumi, parādībās, to dažādie aspekti un galvenie varoņi.

Aukstais karš faktiski bija karš — jēdziens “aukstais” mūs nedrīkst maldināt, turklāt dažreiz karš bija pat karsts, pat ja acīmredzamā vai tiešā konfrontācija notika tikai atsevišķos gadījumos un sporādiski. Bieži vien auksto karu arī noreducē tikai līdz dažiem saukļiem. Domājot par šo karu parasti pirmās asociācijas, kas nāk prātā, ir Berlīnes mūris, bruņošanās drudzis, karš Korejā, Vjetnamā, Afganistānā un Kubas krīze. Visticamāk tikai daži cilvēki šajā konfliktā būtu spējīgi ierindot arī tādus notikumus, kā pilsoņu karš Grieķijā, Ričarda Niksona un Ņikitas Hruščova “Virtuves debates”, komunistiskās Ķīnas uzbrukumi un amerikāņu militārās operācijas. Izstāde atsauc atmiņā vairāku politiķu no abām aukstā kara barikāžu pusēm teicienus, kuri jau atraduši savu patstāvīgu vietu vēsturē, piemēram, Džona Kenedija runu Rietumberlīnē gadu pēc Berlīnes mūra uzcelšanas.

Stāstam īpašu izteiksmes spēku piešķir ilustrējošās fotogrāfijas — starp slaveniem fotouzņēmumiem, kas jau kļuvuši par aukstā kara ikonām, kā arī starp mazāk pazīstamām fotogrāfijām, kas šo stāstu papildina, ir ne tikai dokumentālās fotogrāfijas, bet arī tādas, kas paliek atmiņā un vedina uz pārdomām. Apakšvirsraksts “Sadalītās pasaules īsa vēsture” atspoguļo izstādes būtību un autoru ieceres — nepretendējot uz pilnīgu notikumu hronikas atspoguļošanu, raisīt pārdomas par konfliktu, kuram pasaules vēsture ir bijusi pakārtota gandrīz 50 gadus. Izstādē ir izmantoti materiāli no Eiropas valstu vēstures liecību krātuvēm, tai skaitā no Latvijas Tautas frontes muzeja Latvijā.