Tvīda brauciens (no angļu valodas „Tweed run”) ir neformāla velokultūras kustība, kuras galvenā tradīcija ir divriteņu un īpašo retro tērpu parāde. Pirmais šāds brauciens notika Londonā 2009. gadā. Tas guva lielu atzinību un vēlāk strauji izplatījies visā pasaulē.

2012. gadā Liepājā Tvīda brauciens startēs no Rožu laukuma, kur dalībnieki aicināti pulcēties pulksten 16:30. Brauciena sākums notiks pulksten 17:00 un turpināsies iepriekšējā gadā apgūtajā maršrutā:

Rožu laukums – Lielā iela – Graudu iela – Kūrmājas prospekts – Vites iela (Vites ielā paredzēts īpašs brauciena jubilejai veltīts izbrauciens) – Peldu iela – Liepu iela – Kr. Barona iela – Dzintara iela – Rožu iela – Ūliha iela – Jūrmalas iela – Ezera iela – Ganību iela – Kungu iela – Bāriņu iela – K. Zāles laukums – Jūras iela – Promenāde.

Kaut arī Tvīda brauciens ir īpaši orientēts uz veclaicīgajiem un pilsētas divriteņiem, jebkura velosipēda īpašnieks ir laipni aicināts piedalīties. Dalībai braucienā nav pilnīgi nekādu nosacījumu, kā arī tas ir bez maksas. Savukārt, ja atliek vairāk laika, tad velosipēdu var aprīkot ar kādu interesantu gaismas efektu, kā arī pats sapucēties „tvīdiski”.

Aicināti sarosīties arī visi divriteņu izgatavotāji un pilnveidotāji, jo tie velosipēdi, kas būs interesanti un atraktīvi noformēti, kā arī daiļā dzimumu pārstāvju izvēlētais un pieskaņotais apģērbs tiks īpaši novērtēts un apbalvots.

Ap plkst. 18:00, noslēdzoties braucienam Promenādē ar tvīda brauciena dalībnieku kopbildi tiks atklāta pasākuma otrā daļa. Fotografēšana trīs gadu garumā nepaliks nepamanīta – dažādas bildes no visiem notiekošajiem braucieniem tiks apkopotas īpaši izveidotā 2013.gada kalendārā.

Visa vakara garumā viesnīcas “Fontaine Royal” pagalmā “Gypsy Camp” norisināsies kopīgā zupas ēšana, kā arī fotografēšanās ar divriteņiem speciāli izveidotā foto salonā, kuru organizēs Hardijs Kulmanis un viņa vadītā Bērnu un jauniešu foto studija. Topošajā kuģniecības muzejā būs unikāla iespēja nofotografēties ar Liepājas Muzeja eksponātu – lielriteni, un tieši šajā vietā ap plkst. 19:00 tiks atklāta izstāde, kā arī notiks grupas „Oranžās brīvdienas” koncerts.

Plkst. 21:00 pasākuma apbalvošanas laikā gaidāms vēl kāds muzikāls pārsteigums – Gospel Unsual (Dānija). Par muzikālo noformējumu pasākuma laikā rūpēsies mūziķis Oleksijs Demčenko un viņa draugi, kā arī publiku izklaidēs DJ.

Atvērtajās durvīs skolā no plkst.15.00 – 17.00  interesenti, mākslu mācīties griboši jaunieši un viņu vecāki varēs iepazīties ar skolas 12 izglītības programmām, iegūs informāciju par mācību saturu, ārpusstundu aktivitātēm,  audzēkņu uzņemšanas nosacījumiem.

No plkst.12.00 līdz 15.00 Liepājas Bērnu mākslas skolā, Kungu ielā 21a Atvērto durvju diena, varēs apskatīt bērnu darbu izstādi „Putni kokos”, šī gada  skolas absolventu nobeiguma darbus, kā arī tikties ar Bērnu mākslas skolas skolotājiem un vadītāju.

Spilgtākās „Muzeju nakts” pasākuma aktivitātes sāksies plkst.19.00  skolas telpās, mācību darbnīcās un pagalmā. Skolas zālē būs apskatāma Liepājas muzeja iekārtotā izstāde „Suitu lūgsna,”redzēsiet audzēkņu darbu izstādes, prezentācijas un instalācijas, ko vienos šī gada Muzeju nakts devīze „Zilā krāsa – jūra”.

No plkst.19.00 skolas pagalmā muzicēs Liepājas jaunās rokgrupas. Pasākumā līdzdalību pieteikušas grupas ”This is it”, „Law of Night”, „The Falling Sky”, „Silent Noise”, „Overburn”,„Crazy Strawberries”. Priekšnesumus papildinās Liepājas mākslas vidusskolas Audiovizuālo un mediju mākslas, kā arī Reklāmas dizaina izglītības programmu audzēkņu darbu video projekcijas.

Plkst.23.00 skolas pagalmā savas jaunākās kolekcijas demonstrēs Apģērbu dizaina izglītības programmas audzēkņi. Modes šovs notiks ciešā sadarbībā ar Vizuālās tēla stilistu izglītības programmas audzēkņiem, pasniedzējiem, kā arī modeļu aģentūru “T-Models”.

Pasākumu noslēgs cirkusstudijas “Beztemata” priekšnesums.

Sestdien, kad visā Latvijā notiek „Muzeju nakts” pasākumi, Liepājas Bērnu mākslas skolā (Kungu ielā 21a) būs atvērto durvju diena, kuras laikā no plkst. 12:00 – 15.00 skolā tiks gaidīti gan LBMS skolēni un viņu vecāki, gan citi interesenti. Ikviens ir aicināts atnākt, iepazīties ar skolu, apskatīt izstādi „Putni pavasarī” un 2012. gada noslēguma darbus. Būs iespēja arī individuāli izrunāt visus interesējošos jautājumus ar skolotājiem un skolas vadītāju, kā arī radošajās darbnīcās izmēģināt dažādas vizuāli plastiskās mākslas tehnikas, veidojot pavasarīgus dāvanu maisiņus kopā ar LBMS skolotājiem.

Pirms gada Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonds rīkoja regulārus koncertus visas vasaras garumā. To novērtēja klausītāji un tā piedzima ideja par ikgadēju koncertciklu „Mūzika Dievnamam”. Arī šogad tā norisi finansiāli atbalstīs Liepājas Kultūras pārvalde, Kultūrkapitāla fonds un Latvijas radio.

Cikls ne vien ļauj iepazīt unikālo ērģeļu skanējumu bet dod klausītājiem iespēju ziedot instrumenta un dievnama restaurācijai. Tūristu grupām un individuālajiem apmeklētājiem būs vienkārši ieplānot koncertu apmeklējumus. Šovasar no 3. jūnija līdz  26. augustam Latvijas ērģelnieki uzstāsies vienā laikā. Tāpēc arī aicinājums ir lakonisks – ik svētdienu  plkst. 18.00  Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē!

Trīspadsmit svētdienās 30 minūšu programmās dzirdēsim baroka un klasicisma laikmeta mūziku latviešu ērģelnieku Kristīnes ADAMAITES, Līgas PŪĶES, Ingas SARKANES, Līgas AUGUSTES, Jāņa PELŠES, Aivara KALĒJA (un soprāna Endijas RREZGALES), Larisas CARJKOVAS, Jevgeņija ĻISICINA, Diānas JAUNZEMES, Jolantas BARINSKAS, Ilzes REINES, Lienes Andretas KALNCIEMAS atskaņojumā, kā arī Jūlijas BUJANOVAITES no Lietuvas un Rafaela NIGBURA no Vācijas priekšnesumus.

Liepājas Sv. Trīsvienības ev.lut. draudze cer, ka ērģeļmūzikas koncerti vasaras svētdienu novakarēs kļūs par tradīciju pilsētas kultūras dzīves apritē.

Jaunajā albumā ir iekļautas 10 jaunas dziesmas latviešu valodā. Albums „Grāmatzīme” stāsta par mūsdienu dzīves ritmu, kur bieži vien mēs aizmirstam par patiesām vērtībām, kā draudzība, mīlestība. Strādājot pie jaunā albuma „Grāmatzīme” dziedātāja, Aija Andrejeva ir atradusi savā balsī jaunas krāsas un dziedāšanas manieri, kas noteikti pārsteigs klausītājus.

Dziedātāja pauž patiesu prieku un gandarījumu par paveikto: „Ir pagājis pusotrs gads un mūsu GRĀMATZĪME ir taustāmā, skatāmā un baudāmā formā, lai to nodotu jums mani klausītāji”.

Albuma „Grāmatzīme” producents ir Kaspars Ansons, skaņu režisors Krišjānis Geidāns, kā arī albuma tapšanas procesā piedalījās Jānis Holšteins Umpanis, Andis Grīva, Ivo Grīsliņš Grīslis u.c.

Biļetes uz koncertuzvedumu pieejamas visās Biļešu Paradīzes kasēs, www.bilesuparadize.lv , kā arī Liepājas Olimpiskajā centrā.

Programma paredzēta studentiem un neseniem absolventiem no tādām jomām kā informācijas tehnoloģijas un inženierzinātnes. Prakses ilgums iespējams no 6 nedēļām līdz 1,5 gadam un algas apjoms ir atkarīgs no konkrētas valsts vidējiem ienākuma radītājiem.

Zane, kas strādāja Kolumbijā padalījās ar saviem iespaidiem: „AIESEC prakses ir lieliska iespēja iegūt profesionālu pieredzi ārzemēs, iepazīt jaunas valstis un kultūras, iegūt jaunus draugus un vienlaicīgi uzlabot profesionālās un komunikācijas prasmes. Ar visu to es papildināju savu dzīves bagāžu”.

Valstis ir vislielāko prakšu piedāvājumu skaitu ir Serbija, Japāna, Indija, Brazīlija, Kanāda, Vācija, Ungārija, ASV, Krievija, Šveice. Organizāciju skaitā ir kā nesen atvērtas firmas, tā arī labi pazīstamas starptautiskajā tirgū kompānijas: Nike, Electrolux, Husqvarna, Ericsson, Microsoft un citi.

Pieteikšanās Starptautiskai Apmaiņas programmai IT jomā sastāv no vairākiem posmiem. Vispirms vajag aizpildīt pieteikšanas anketu, kas atspoguļo darba pieredzi un gaidas no projekta. Katra anketa būs izskatīta un novērtēta ar AIESEC biedriem un labākie kandidāti būs ielūgti piedalīties nākamajā posmā – individuāla intervija angļu valodā.

„Dzīvošana ārzemēs —  piedzīvojums, kuram vajag būt gatavam un personīga saruna ļauj saprast, vai cilvēks ir pārliecināts savos spēkos.  Bez jautājumiem par karjeru mēs arī novērtējam cilvēka stresa izturību un gatavību adaptēties citai kultūrai, kas ir īpaši svarīgi braucot uz eksotiskajām zemēm”, teica Evija Sprodzēna, AIESEC Latvija apmaiņas programmas koordinātore.

Atlasītie kandidāti būs uzaicināti uz sagatavošanās semināru, kura laikā delegātiem būs iespēja uzzināt vairāk par prakšu meklēšanas procesu. Ar savu pieredzi arī padalīsies bijušajie programmas dalībnieki.

Prakses piemeklēšana aizņem no pāris mēnešiem līdz pusgadam. Organizācijas biedri, saskaņā ar jūsu kritērijam un vēlmēm, palīdzēs piemeklēt atbilstošas darba vietas izmantojot iekšējo AIESEC prakšu datu bāzi, kur vidēji ir 10 000 vakances. Pēc prakses vietas atrašanas, organizācija palīdz  ar visus vajadzīgo dokumentu noformēšanu un piemeklē dzīvesvietu.

Piemēram, vēl viens projekta dalībnieks, Jēkabs, aizbrauca uz Nīderlandi jau pēc trim mēnešiem pēc pieteikuma aizpildīšanas: ”Es strādāju par IT speciālistu uzņēmumā, kas ievieš tehnoloģiskas inovācijas veselības aprūpes sektorā. Biju atbildīgs par audio un video komunikāciju aplikāciju izstrādi. Kontrakts ar kompāniju bija noslēgts uz gadu, bet man piedāvāja to pagarināt, un kā es zinu, tā paveicās ne tikai man!”

Programmas dalības maksa ir 135 Ls.

Pieteikšanās ir atvērta līdz 27. maijam.

Papildus informācija un reģistrācijas forma: www.aiesec.lv/it

Par Liepājas kultūras neatņemamu sastāvdaļu kļuvušais, amatnieku un apmeklētāju iecienītais „Līvas tirgus” šogad savus cienītājus pulcēs jau desmito reizi. Gadu gaitā pasākums attīstījies līdz tradicionālās kultūras un amatniecības festivālam. Katru gadu tajā piedalās Lietišķās mākslas studijas un citas kultūras mantojumu popularizējošas organizācijas, kuru pieredzējušie amata meistari labprāt demonstrē savas amata prasmes, apmeklētājiem sniedzot iespēju ne tikai vērot darbu tapšanu, bet arī pašiem piedalīties procesā. Dzintara apstrāde, kas laiku laikos ir bijusi liepājnieku nodarbe, keramikas virpošana, pīšana un aušana ir īpaši populāras bērnu un jauniešu vidū, jo ļauj izprast senos amatus un apzināties savu latvisko identitāti.

Šogad festivāla īpašais piedāvājums būs podniecības iepazīšana, cepļu kurināšana un desmitgades draudzības tīkla darināšana.

Iepriekšējā gadā festivāla laikā kurinātais ceplis un pārsteigums par izcilo Latgales keramikas meistaru darbu, deva iedvesmu arī šajā gadā turpināt aizsākto tradīciju un  parādīt ne tikai Latgales, bet arī Kurzemes un Vidzemes meistaru rokrakstu.

26. un 27. maijā keramikas radošajās darbnīcās „No senatnes līdz mūsdienām” būs iespēja redzēt trīs novadu keramiķu – Latgales, Vidzemes un Kurzemes – darbu un trīs cepļu kurināšanas variantus.

Malkas ceplis tiks kurināts vismaz 12 – 14 stundas. Keramiķe Līga Mergina informēja, ka skaistākais mirklis ir uguns liesmu parādīšanās virs cepļa telpas, kas parasti notiek pēc 7 – 9 stundām. Šajā laikā trauki ir kļuvuši sarkani un caurspīdīgi un liecina, ka tuvojas kurināšanas nobeigums. Savukārt, ja veido svēpēto keramiku, tad process ir grūtāks. Pēc liesmu parādīšanās ir jākurina vēl 2 stundas, un pašās beigās ceplis jāaizmūrē tā, lai nekur nepiekļūtu skābeklis. Tajā mirklī uguns skābekli ņem no māla, un māls maina ķīmisko sastāvu, kļūstot viscaur tumšā tonī. Cepli ver vaļā pēc 12 stundām un skatās, kas izdevies. „Katra reize ir brīnumaina un interesanta gan skatītājiem, gan darbu autoriem,” atzīst Līga.

Savukārt Raku cepļa saimniece – keramiķe Vineta Trumpeniece stāsta, ka apdedzinājuma veida nosaukums raku (jap.val. – bezrūpīgs) ir cēlies no Kioto (Japānā) celtās pils Jurakudai, kur 16.gs. pils tējas ceremoniju meistaram pilnveidojot sarežģīto tējas ceremoniju, radās nepieciešamība pēc īpašām tējkannām.

Akmens masas izstrādājumus Raku tehnoloģijā apdedzina šādi: iepriekš izgatavotus un izžāvētus glazētus un neglazētus darbus saliek speciālā krāsniņā, kura mūsdienās tiek kurināta ar gāzi. Apmēram pēc 2-3 stundām, kad krāsns iekšpusē sasniegta vajadzīgā glazūras kušanas temperatūra, darbus pa vienam, vēl verdošus, ar garām metāla stangām ņem ārā no krāsniņas. Tad glazētos darbus tūlīt liek skaidās vai klijās, kas satur oksīdus, tilpni nosedzot ar vāku. Šajā procesā keramikas izstrādājumi iegūst papildus efektu no dūmiem, kas rodas, skaidām vai klijām aizdegoties. Bet darbus, kas apdedzināti bez glazūras, no krāsniņas izņemtus, nekavējoties mērcē kādā miltu putrā, der arī parastais govs piens – tad uz virsmām izveidojās dažāda veida brūnie brīnumu plankumi un pārklājumi. „Keramikas izstrādājumi šajā apdedzināšanas procesā piedzīvo diezgan pamatīgu temperatūras šoku – no parastas āra temperatūras līdz +1060^oC un, kad tiek izņemti no krāsniņas, tiem nākas atkal strauji atdzist. Ja pēc tā visa kaut kas paliek pāri, tas noteikti nav saucams par čiku un to noteikti ir vērts redzēt!” saka Vineta.

„Cepļa nosaukumam varbūt nevajag pievērst īpašu uzmanību, jo šādi cepļi sastopami visā Eiropā. Taču Ungāri bija pirmie, kas apguva šo keramikas apdedzināšanas tehniku, tāpēc arī tas tiek vairāk dēvēts par „Ungāru cepli”,” informē šīs keramikas apdedzināšanas veida popularizētāja – keramiķe Dace Grīnberga.

Šis keramikas apdedzināšanas veids ir ļoti primitīvs un līdzinās keramikas apdedzināšanai ugunskurā. Cepli vienkārši saliek no ķieģeļiem, vidū liekot keramikas izstrādājumus. To aizdedzina no augšas. Caurvējš ceplī palielina vilkmi, tāpēc izstrādājumi piedzīvo īstu termošoku. Pastāv risks, ka kāds procents izstrādājumu saplaisās, bet apdedzināšanas gaitā rodas interesanti, neatkārtojami efekti, kas liek māksliniekiem un amatniekiem riskēt. Kad ceplis izkūries, to pa ķieģelītim izjauc un ar speciālām knaiblēm izņem gatavos izstrādājumus.

„Ceplis vairākas stundas kuroties, līdzinās uguns skulptūrai. Tā iekraušana, kurināšana un izņemšana veido savdabīgu šovu,” par „Ungāru cepli” jeb piramīdveida cepli ieintriģē Dace, aicinot ikkatru to apskatīt pašam.

Amatniecības un entomūzikas festivālā „Līvas ciems”

Keramiķu meistardarbnīcas „No senatnes līdz mūsdienām”, cepļu aktivitātes

26. maijā

10.00 – 12.00 Keramiķe Līga Mergina ieliek Melno cepli
12.00 – 24.00 Cepļa kurināšana
18.00  Keramiķe Dace Grīnberga ieliek „Ungāru cepli” jeb piramīdveida cepli
18.00 – 23.00 Cepļa kurināšana

27. maijā

10.00 Keramiķe Vineta Trumpeniece ieliek Raku cepli
10.30 – 13.30 Cepļa kurināšana
11.00 „Ungāru cepļa” jeb piramīdveida cepļa atvēršana
12.00 – 13.00 Melnā cepļa atvēršana
13.00 – 14.00 Raku cepļa atvēršana

Plašāka Amatniecības un etnomūzikas festivāla „Līvas ciems” programma atrodama LPPI „Kultūras pārvalde” mājas lapā www.liepajaskultura.lv, sadaļā Amatniecības un etnomūzikas festivāls „Līvas ciems”.

Jau 26. maijā amatniecības un etno mūzikas festivālā „Līvas ciems” uzstāsies “Abraham`s Cafe” un “Otava Yo”.

ABRAHAM’S CAFÉ (Igaunija – folk/ jazz) – jaunu ambiciozu mūziķu kolektīvs, kas specializējies klezmeru mūzikā un ritmiskās arābu melodijās, kuras miksē ar folka un džeza elementiem. Lai gan savu darbību grupa iesākusi relatīvi nesen – 2010. gadā, tā savā biogrāfijā jau ierakstījusi lieliskas uzstāšanās vairākos festivālos Igaunijā un Somijā, kā arī 2011. gada Tallinn Music Week.

Šogad sagaidāms grupas pirmais albums.

http://www.myspace.com/abrahamscafe

OTAVA YO ir 6 cilvēku folk grupa no Sanktpēterburgas, kas galvenokārt spēlē atpazīstamas un senas krievu tautas dziesmas no laikiem, kad viņu vecāki vēl bija jauni. Grupas uzstāšanās vienmēr ir enerģiskas un humora pilnas un viņu koncerti liks smieties pat klausītājiem, kam krievu valoda ir sveša.

Paši „Otava Yo” savu mūziku dēvē par russian beat – tā ir spēcīga, enerģiska un dejojama.

Īsi pēc 2009. gada albuma „Once upon a time” izdošanas grupa koncertēja ne tikai pašu mājās, bet arī Latvijā un Meksikā.

Mājas lapa www.otava-yo.spb.ru

Video http://www.youtube.com/watch?v=hKAQU7_73nY&feature=related

http://www.youtube.com/watch?v=Ui2oKFXPHxI&feature=related

Atgādinām, ka 26. un 27. maijā Liepājā notiks jau 10. amatniecības un etno mūzikas festivāls „Līvas ciems”. Šogad etno un folk mūzikas festivālu „Līvas ciema” ietvaros organizē SIA „Fontaine ent.”.

Vairāk informācijas: www.liepajaskultura.lv

Skolēnu saraksts, kuri varēs strādāt un informācija par to, kur jādodas noformēt darba attiecības, tiks publicēts Izglītības pārvaldes mājas lapā www.lip.lv no 23. maija.

Skolēni sāks strādāt no 4. jūnija piecās maiņās. Vienā maiņā strādās 40 bērni. Skolēni būs nodarbināti skolu zaļo zonu un sporta laukumu, kā arī pilsētas teritoriju labiekārtošanā. Darbus koordinēs  Liepājas pašvaldības aģentūra „ Nodarbinātības projekti”. Darba dienas ilgums – četras stundas, saņemot par to atalgojumu ap 36 latiem.

Pretendenti, kuri pieteikušies darbam, tiek izvērtēti, ņemot vērā vairākus kritērijus: skolēns ir no ģimenes, kurai ir trūcīgās vai maznodrošinātās ģimenes statuss; skolēns atrodas aizbildnībā, ir no sociālā riska vai daudzbērnu ģimenes. Taču tas, vai skolēns nāk no trūcīgas ģimenes, nebūs vienīgais vērtēšanas kritērijs – noteiktu skaitu darba vietu piešķirs arī skolēniem ar labām sekmēm un uzvedību, tiem, kuri iepriekšējā vasarā darbā sevi labi pierādījuši.

Liepāja ir viena no nedaudzajām pašvaldībām Latvijā, kura jaunāko klašu skolēnu vasaras darba organizēšanai katru gadu budžetā paredz finansējumu – šogad šim mērķim atvēlēts 11 600 latu. 2011. gadā darbam vasarā bija pieteikušies mazliet vairāk strādāt gribētāju nekā šogad – 666.

Ar 68 koncertiem Liepājas Simfoniskais orķestris ir aizvadījis 2011./2012.gada ziemas koncertsezonu, noslēgumā piedāvājot saviem klausītājiem koncertprogrammu no publikas iecienītā cikla „Krievu klasikas virsotnes”.

“Latviešu mūzikas pirmatskaņošana un popularizēšana, tai skaitā koncertos Ķīnā, jaudīgs Pianisma zvaigžņu festivāls, populāri un atraktīvi bērnu-jauniešu koncerti Liepājas skolās, uzstāšanās Latvijas Valsts proklamēšanas gadadienas oficiālajā koncertā, Lielās Mūzikas balvas nominācijas, dalība prestižos festivālos – par šo sezonu orķestris var patiesi lepoties,” savās pārdomās par aizvadīto sezonu dalās LSO vadītājs Uldis Lipskis.

LSO sezonas noslēguma koncertā skanēs viens no populārākajiem Pētera Čaikovska darbiem – viņa Piektā simfonija, kas jo sevišķi daudz tika atskaņota II Pasaules kara laikā. Koncertprogrammā ir iekļauts arī Modesta Musorgska visambiciozākais skaņdarbs un reizē vienīgais nozīmīgais orķestra darbs – simfoniskais tēlojums „Nakts kailajā kalnā”, kas savu popularitāti guva tikai pēc komponista nāves un nevis savā oriģinālajā versijā, bet gan Nikolaja Rimska-Korsakova redakcijā. Piedaloties izcilam latviešu saksofonistam Oskaram Petrauskim, koncerta kulminācijā klausītāji dzirdēs skaisto, reti atskaņoto Aleksandra Glazunova Saksofona koncertu, kas ilgst vien 14 minūtes.

LSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Atvars Lakstīgala raksturo izvēlēto koncertprogrammu: „Katru no aizvadītās sezonas koncertiem esam gatavojuši ar lielu atbildību un mīlestību pret saviem klausītājiem un tāds būs arī sezonas noslēguma koncerts. To atklās Musorgska simfoniskais tēlojums. Galvenais akcents ir likts uz Čaikovska Piekto simfoniju, kas, būdams šedevrs, reizē ir saprotama un viegli uztverama mūzika neatkarīgi no klausītāja tautības un vecuma. Glazunova Koncerts saksofonam arī ir kas īpašs – tas ir viens no pirmajiem klasiskajam saksofonam sarakstītajiem koncertiem. Solists būs viens no labākajiem saksofonistiem Eiropā un viennozīmīgi labākais saksofonists Baltijā – Oskars Petrauskis. Domāju, ka šis vakars radīs vienreizēju svētku sajūtu!”

Informāciju par Liepājas Simfoniskā orķestra koncertiem meklējiet orķestra mājas lapā www.lso.lv.

Biļetes uz LSO sezonas noslēguma koncertu var iegādāties visās „Biļešu Paradīzes” kasēs.