Arī man bija iespēja piedalīties 2 nedēļu programmā. Šobrīd ir pagājis apmēram pusotrs mēnesis, kopš esmu atbraukusi no tās. Emocijas un iespaidi ir  līdzsvarojušies. Savās pārdomās vēlos dalīties ar jums.

Kas attiecas uz šīs programmas atbilstību dzīvei… „skabargu meklētājus” un „acīs bāzējus” iepriecināt nevaru.  Apraksts, mērķi, vīzijas atbilst realitātei. Pat pārspēj! Šis, manuprāt, ir projekts, kas „aizies tautās” ar darbiem! Šobrīd gandrīz visi esam brīvprātīgi iesaistījušies sociāla un izglītojošu projektu realizācijā. Papildus tam, esmu iedvesmojusies un mēģinu veikt pāris aktivitātes arī savas pilsētas ietvaros! Gribās dalīties ar to visu, ko esmu tur ieguvusi! Tagad turpinu mācīties pati- dzīvē!

Kopā bijām 23 ļoti atšķirīgi dalībnieki. Dažādība – sākot no ārējā tēla, beidzot ar pasaules un reliģiskiem uzskatiem. Nometnes laikā mums izdevās ne tikai atrast to, kas mūs vieno, bet saredzēt sevi, kā svarīgu zobratu lielajā mehānismā. Kā sistēmas daļu, kurā mainoties vienam elementam, mainās visa sistēma. Pievērsāmies arī paši sev.  Rezultātā atklājām savus slēptos talantus, psiholoģiskos „blokus”, ietekmi pašiem uz sevi un vienam uz otru, individuālo un grupas spēku. Nodarbību pamatā atziņa, ka viss ir saistīts. Gan procesi , kas notiek mūsos ( bioloģiskie, ķīmiskie, psiholoģiskie u. tml.) , gan starp mums ( attiecības, enerģētiskā apmaiņa un ietekme u. tml.)  Lai tas nepaliktu teikuma „līmenī” , mācījāmies darot un tā veidojot izpratni . Caurs spēlēm un foruma teātri, kas sākumā likās nenopietns, bet vēlāk kļuva personisks un izjusts. Darījām ne tika to, kur esam pārliecināti spečuki, bet to, kur jūtamies nedroši,  tā pārkāpjot savai „komforta zonai”. Sākumā mulsinoši. Kā viss jaunais. No uzdrīkstēšanās „karuseļa”  daudz maz attapos pēc 2 nedēļām. Uzvedām mūziklu uz peldošas skatuves, starp jahtu regati un kāzām. Labprātīgi izvēlējos darīt to, kas man vismazāk padodas- dejot grupā, kopā, vienā ritmā… Diena bija auksta un lietaina, tāpēc tika dota iespēja atteikties un braukt mājās. Bet tas tā… mūsuprāt, neattiecās uz mums. Turpinājām!

2 nedēļas paskrēja ātri, programma bija intensīva un interesanta. Mācījāmies nebaidīties kļūdīties, bet uztvert to kā pieredzi no kuras mācīties. Viens otru nenosodījām, jo mācījāmies saprast un mācīties viens no otra. Galu galā- mācījāmies mācīties! Pētījām mūsu ietekmi un mums pašiem un mūsu ietekmi uz citiem, par piemēru ņemot siekalu analīžu un testu rezultātus, kuros atspoguļojās hormonu līmenis un tā izmaiņas dienas gaitā ( atkarībā no dienā veiktajām aktivitātēm). Tas arī deva atbildi uz jautājumiem par to, kā palielināt savas darba spējas, kāpēc viens ir aktīvāks, cits pasīvāks, kā uzlabot savu psiholoģisko stāvokli, līdzsvarojot atpūtu, fizisko un garīgo slodzi?  Kā tas, cik guļam, sportojam, ēdam vai pīpējam, ietekmē mūsu pašsajūtas un dzīves kvalitāti? Kas notiek nervu šūnās un, kā tas „atspēlējas” un to, kā izturamies?  Ja par to lasi- tas ir abstrakti. Ja apgūsti caur darbību un pieredzi- interesanti. Bez aizspriedumiem vai neērtām tēmām. Joprojām- viss ir saistīts!  Arī gaita ar kustības,  ar cilvēku…

Pateicoties tehnoloģijām, tika dota iespēja meklēt veidus, kā vislabāk nomierināties, lai spētu atjaunot spēkus. Mācījāmies mieru ar mūziku, kustību, atslābumu…

Noslēgumā jāmin, ka bieži pieskārāmies tēmai, kas caurvij daudzus procesus- sociālā atbildība. Pēc nedēļas vēlēšanas. Partijas, Saeima, Valsts- arī sistēma, kurā viss ir vienots! Aktuāls jautājums- vai kaut kas mainīsies? Tradicionālā atbilde: „Nē, nekas nemainīsies, jo tie paši zagļi tur iesēdīsies.” Var jau būt, ka „visi”, var tā arī nebūt. Domāju, katrs varam uzdod jautājumu sev- ko Tu esi gatavs darīt, lai Latvijā un pasaule kaut kas mainītos? Vai esi patiesi gatavs pārmaiņām?  Ņem vērā- mainoties vienam sistēmas elementam, mainās arī pārējie. Valsts un tās iedzīvotāji- katrs esam daļa no šīs sistēmas. Katrs esam nozīmīgs puzles gabaliņš! Tāpēc ar savu aktivitāti vai pasivitāti, esam atbildīgi par to, kas notiek vai nenotiek. Gana gausties! Šo ieteikumu ņemšu vērā pati un aicinu uz to arī jūs!

Informācija par šo projektu arī: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/389562-zinatniskie_petijumi_apliecinot_dules_attistibas_programmas_efektivitati

http://ilustretajunioriem.wordpress.com/2011/09/01/jauniesi-macas/

http://vimeo.com/28717312

Ar  Intelektuālā Attīstības Fonda izveidotās programmas  raksturojumu var iepazīties : www.intelektam.lv

Pieteikties vispusīga intelekta mācībām no 2. – 23. oktobrim var aizpildot anketu un nosūtot to līdz 14. septembrim. Sīkāka informācija un anketa: http://intelektam.lv/category/sirds-intelekts/

Uz pārmaiņām aicinot,

Alise Akmentiņa

Alternatīvās politikas pamatā:

1)      Pilsoniskās līdzdalības veicināšana visos līmeņos

2)      Profesionālo cilvēku iesaiste lēmumu pieņemšanas procesos

3)      Profesionālās politikas veidošana, neatkarībā no etniskās un reliģiozās piederības

4)      Sabiedrisko domu izzināšana un ievērošana sasaistē ar pieņemtajiem lēmumiem

5)      Vienlīdzības, iecietības un patiesās izpratnes principa ievērošana

Pilsoniskās sabiedrības pamatnostādnes nosaka publiskās varas rīcību, savukārt šādas politikas īstenošana lielā mērā atkarīga no pašas sabiedrības spējas un vēlmes iesaistīties, sadarboties un līdzdarboties. Šajos procesos, kuri pēc būtības ir komplicēti un rodas vairāku sociālo faktoru mijiedarbības rezultātā, kā visciešākie partneri piedalās gan valsts un pašvaldību institūcijas, gan sabiedrības grupas un atsevišķi indivīdi, kuri vēlas un spēj ietekmēt sabiedrībā notiekošos sociālos procesus.

Latvijas Republikas Satversmes 1.nodaļas 1.pantā minēts, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Mūsu valstī pastāv visi nepieciešamie demokrātijas priekšnosacījumi kā ietvaros var izpausties un attīstīties pilsoniska līdzdalība, taču pastāvošā realitāte lēmējvarai, izpildvarai, pilsoņiem un sabiedrībai kopumā pastāv dažādi uzskati par to, kas ir vai arī kādai jābūt demokrātijai.

Uzskatam, ka ikvienam iedzīvotājam ir jāiesaistās mūsu valsts nākotnē, izsakot savas domas, aktīvi piedaloties lēmumu pieņemšanā, ja nepieciešams veidot tautas kustības.

Patiesā cieņā,

Cilvēki, kuri nav vienaldzīgi.

Jauniešu līdzdalība valsts politiskos un sociālekonomiskos procesos var sekmēt valsts labklājību, mazināt pastāvošo nihilismu un garantēt rezultatīvu paaudžu nomaiņu. Jaunā paaudze var būt resurss turpmākai valsts izaugsmei, lai jaunieši būtu zinoši pamatotu lēmumu pieņēmēji, kuri sekmē pilsonisko līdzdalību valstī viņiem ir jāpiemīt zināšanām, kompetencei, pārliecinātībai, apņēmībai, pilsoniskās līdzdalības prasmēm un pilsoniskiem tikumiem.

Pilsoniskā līdzdalība nav tikai nepieciešamība tās ir arī ikkatra pilsoņa, tajā skaitā arī jauniešu, tiesības un pats galvenais pienākums.

Valsts ir demokrātiska tik tālu cik ir izpildīts viens no priekšnoteikumiem – pastāv noteiktā politiskās līdzdalības pakāpe. Pats galvenais ir tas, ka pilsoniskā līdzdalība samazina distanci starp valsts pārvaldi un valsts iedzīvotājiem – pilsoņiem, kā arī var samazināt atsvešinātību, neuzticēšanos, cinismu, nihilismu u.c.

Pilsoniskās sabiedrības veicināšana un nostiprināšana Latvijā, manuprāt, ir viens no primāriem Latvijas uzdevumiem, tādējādi sekmētu iedzīvotāju uzticību valsts pārvaldei. Pilsoniskās sabiedrības pamatnostādnes nosaka publiskās varas rīcību, savukārt šādas politikas īstenošana lielā mērā atkarīga no pašas sabiedrības spējas un vēlmes iesaistīties, sadarboties un līdzdarboties.

Rīkoto parlamenta, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu skaits vēl acīmredzot ir nepietiekams, lai Latvijā veidotos politiskā kultūra un tradīcijas, kādas tās ir, piemēram, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotā karalistē un citur. Latvijas valsts ir samērā jauns valstisks veidojums Eiropas valstu kontekstā. Tagad Latviju sagaida arvien jaunie pārbaudījumi, kas liek mainīt cilvēku domāšanu, attieksmi un arī politisko kultūru.

Pašreizējā Latvijas sociāli ekonomiskā situācija pieprasa adekvātu, mērķtiecīgu plānveida rīcību, novēršot negatīvās ekonomiskas tendences, pārskatot Latvijas tautsaimniecības prioritātes un Latvijas attīstības stratēģijas pilnveide atbilstoši esošai situācijai. Tieši jaunieši ir tie, kuri jau tuvākā laikā veidos Latvijas valsts politiku un noteiks tās attīstības virzienus. Atbildība ir tā, kuru uzņemsies Latvijas jaunākā sabiedrības daļa – jaunieši, kas ir neatņemams valsts tālākās izaugsmes garants. Mēs esam tie, kuri veido savu valsti gan ar savu attieksmi, gan ar savu rīcību.

Patiesā cieņā,

Liepājas Jaunatnes centra direktors Pāvels Jurs

Nevienu no cilvēkiem, kas arī piedalījās šajā projektā, pirms tam nepazinu, tāpēc tā bija jauka atslodze no ikdienas.

Pirmās dienas, kad atgriezos atpakaļ mājās, jutos ļoti dīvaini, domās vēl biju Igaunijā, gribējās atpakaļ. Šīs nedēļas laikā visi ļoti satuvinājāmies un pēdējā dienā bija lielā mīļošanās un puņķošanās, jo atvadīties negribējās. Vieta, kur dzīvojām bija ļoti sakopta un skaista. Ēdināšana arī bija ļoti, ļoti laba.

Priecājos, ka man tika dota iespēja būt tur. Nebiju domājusi, ka varētu būt tik grūti uzrakstīt vai pastāstīt kādam par šo, tās sajūtas un emocijas vienkārši nav iespējams uzlikt uz papīra vai izsacīt. Atbraucu mājās ar brīnišķīgu pieredzi, jauniem draugiem un atmiņām..

Agnese Aļinauska

“Šī nedēļa bija fantastisks piedzīvojums, pilns ar emocijām un notikumiem, kas lika paskatīties uz dzīvi no citas puses. Mēs iepazināmies ar dažādiem cilvēkiem, kļuvām par daļiņu no viņu dzīvēm. Katrs noteikti ieguva kaut ko savu, to, kas viņam bija visvairāk nepieciešams. Man tā bija iespēja dejot, kā arī saprast, ka dzīve nav tikai ar negatīvām emocijām pilna, tajā ir arī daudz mīlestības, kas ļauj mums katram kļūt bagātākam. Katram no mums ir kāda sāpe un tas ir fantastiski, ja tu vari tajā dalīties ar citiem un mazināt to. Šāda veida pieredzi es gribētu novēlēt ikvienam, jo katrs ir pelnījis būt laimīgs.”

Zane Sudraba

Pēteris Grebis dalās savos iespaidos par apmaiņu “A Chance for Changes”

http://www.youtube.com/watch?v=hyE9_nzDu48

Iepriekš nekad nebiju piedalījusies nevienā jauniešu apmaiņas projektā, tāpēc viss notiekošais man bija kas pilnīgi jauns. Iesākumā izjutu lielu uztraukumu. Nebiju droša par to, kā aizvadīšu turpmāko nedēļu, nezināju, kā norisināsies meistarklases, nedz arī kā izdosies sadraudzēties ar citiem projekta dalībniekiem. Visas raizes sāka izgaist jau otrajā projekta dienā.

Projektā bija iespējams piedalīties vienā no četrām dažādām meistarklasēm: dejās, mūzikā, forumteātrī vai mākslas meistarklasē. Izvēlējos apmeklēt forumteātra nodarbības, jo iepriekš ar šāda veida aktivitātēm nekad nebiju nodarbojusies. Savu izvēli nenožēloju! Ikviena meistarklasē aizvadītā sekunde palīdzēja man pilnveidoties kā personībai un mani garīgi bagātināja. Par to lielu jo lielu paldies saku forumteātra meistarklases līderim.

Nedēļas garumā visi projekta dalībnieki kļuva par ļoti labiem un tuviem draugiem. Kopīgās ēdienreizes, sirsnīgās sarunas, jautrās spēles, kopīgi paveiktais darbs visus ļoti satuvināja. Nekad iepriekš savā mūžā nebiju izjutusi tik lielu vienotības un piederības sajūtu. Visspilgtāk to izjutu brīdī, kad ieguvu ceļgala traumu un mani vajadzēja nogādāt Tallinas slimnīcā. Cilvēki, kurus pazinu tikai dažas dienas, stāvēja kopā ar mani Tallinas centrā un turēja manu roku, glāstīja muguru un mierināja ar saviem smaidiem. Tās ir emocijas, kuras man aprakstīt nav pa spēkam. Varu tikai teikt – atgriežoties atpakaļ Latvijā, līdzi paņēmu nelielu daļiņu no ikviena projekta dalībnieka. Kopā aizvadītā nedēļa vienmēr paliks manās atmiņās. Neaizmirstami mirkļi vienmēr būs deju priekšnesumu demonstrēšana Tallinas tirdzniecības centrā Solaris un flashmoba veidošana, kā arī kopējā priekšnesuma demonstrēšana Keilas Jaunatnes centrā.

Mans redzesloks ir paplašinājies, un skatījums uz dzīvi ir pilnībā mainījies. Lielu paldies saku Liepājas Jaunatnes centra darbiniecei Dairai Kārkliņai par to, ka tiku akceptēta kā viena no projekta dalībniekiem. Esmu pateicīga arī visiem projekta organizatoriem un visiem meistarklašu vadītājiem par lieliski aizvadīto nedēļu. Paldies saku arī ikvienam projekta dalībniekam par pozitīvajām emocijām un draudzību.

Teikšu atklāti – ir ļoti grūti aprakstīt projektā iegūtās emocijas un pieredzi. Visa kā ir tik daudz … Iesaku ikvienam jaunietim vismaz reizi piedalīties šāda veida projektā. Tā ir lieliska iespēja iegūt jaunu un nenovērtējamu pieredzi, jaunus draugus uz visu mūžu vai arī vienkārši apskatīt kādu citu valsti. Nav iespējams neko zaudēt, var tikai iegūt!

Kristīne Čabikina

Šī bija mana pirmā jauniešu pieredzes apmaiņa, bet cerams, ka ne pedējā, jo no šīs apmaiņas guvu daudz pozitīvu un spilgtu emociju. Protams, lielākie ieguvumi no šīs apmaiņas ir  jaunās paziņas gan no Latvijas, gan arī ārzemēm, kā arī gūtā pieredze ar tiem sastrādājoties vienotā kolektīvā. Gribu arī piebilst, ka šī ir lieliska iespēja uzlabot savas angļu valodas prasmes, jo visas sarunas pārsvarā notiek angļu valodā. Biju ļoti patīkami pārsteigts par tik draudzīgu un brīvu atmosfēru, kas valdīja šajā apmaiņā. Ar ikvienu varēja brīvi uzsākt sarunu, nebaidoties par noraidošu attieksmi.

Mārcis Būmeistars

Uz apmaiņu pieteicos ar lielu cerību, jo vēlējos apgūt un iepazīt kaut ko jaunu. Beigās mana cerības piepildījās un tiku savā pirmajā apmaiņā. Latviešu grupa šajā apmaiņā bija lieliska, jo visi bija ļoti draudzīgi viens pret otru, izpalīdzīgi un jautri.  Domāju, ka tieši latvieši daudzās vietās arī ļoti izcēlās ar savu aktivitāti. Šī apmaiņa bija liels enerģijas lādiņš. Man pietrūkst daļa tā, kas notika apmaiņas laikā.

Katru rītu cēlāmies ar mocībām. Par enerģijas pieplūdumu šajos rītos parūpējās Stīvs Džonsons ar kopīgu iesildīšanos, kas ir viena lieta, kas man personīgi pietrūkst. Katru dienu, ar panākumiem, smagi darbojāmies darbnīcās. Patīkami bija tas, ka bija ļoti labs kontakts ar savu deju skolotāju.
Atslodzei, katru vakara bija dažādas aktivitātes, kas bija ļoti interesantas un foršas. Piemēram, lāpu pārgājiens, filmu vakari, baseina apmeklējums ar pirti, u.c. Ne visai jautri bija, kad daži dalībnieki nedaudz saslima pēc lāpu pārgājiena, jo bija diezgan auksts un nācās brist pa pamatīgām kupenām. Liels pārsteigums bija par dalībniekiem no Rumānijas, jo viņi pirmo reizi bijuši pirtī. Bija tāds kruts moments, kad kopīgi latvieši ar igauņiem skaidroja rumāņiem, cik pirts ir veselīga, un citas lietas. :D

Man liekas, tāds ļoti emocionāls brīdis visiem apmaiņas dalībniekiem bija tad, kad pie mums ieradās bērnu nama bāreņi.  Kopā ar mazajiem bērniem tika veidoti vienkārši origami, kas arī viņiem ļoti patika. Spilgtākais brīdis bija tad, kad viens mazs puika mācija dažiem dalībniekiem veidot papīra lidmašīnas, jo viņš to darīja ar tādu entuziasmu un prieku.
Apmaiņā iegūti jauni draugi un jauna pieredze. Lieliski pavadīts laiks un apmaiņa man bijusi tāds kā lādiņš turpināt aktīvi darboties arī citur.

Laura Grundmane

Lasiet manus apmaiņas “Presesnt From Out of Reality” iespaidus manā blogā, adresīte zemāk ;)

http://g-laura.blogspot.com/

No 3. līdz 11. septembrim Lincā (Austrija) norisinājās jauno mediju kultūras festivāls “Ars Electronica”. Liepājas Universitātes programmas “Jauno mediju māksla” studenti un pasniedzēji dalās pieredzē, kas gūta šai festivālā.

Festivāls “Ars Electronica” Lincā notiek ik gadus jau kopš 1979.gada. Šajos gados no lokāla jaunajām tehnoloģijām un mākslai veltīta notikuma, tas ir izaudzis par pasaules mēroga pasākumu – vērā ņemamu institūciju ar ne mazāk nozīmīgiem sponsoriem (šogad, piemēram, citu starpā arī “Siemens” un “Samsung”) un partneriem (“Hondu”). Konkursa programmai kategorijās: “Hibrīdā māksla”, “Digitālās komūnas”, “Interaktīvā māksla”, “Datoranimācija” un “Digitālā mūzika un Skaņas māksla” kopskaitā tika iesniegti vairāk nekā 3000 darbi no visas pasaules.

Ik gadu festivāls tiek veltīts kādai tēmai. Šogad tā koncepcija bija saistīta ar labošanu. To pavadīja moto “Salabot – būt gatavam izvilkt glābšanas riņķi” (REPAIR – ready to pull the lifeline). Festivāla rīkotāji uzsvēra, ka viņu un mākslas mērķis vispār šobrīd nav izlabot pasauli. Šī utopija ir zudusi. Taču tas ko viņi (un mākslinieki) var – ir norādīt uz problēmām. Tās risināt jau ir katra indivīda personīgās izvēles jautājums un atbildība. Ekoloģijas, veselības, sociālās, finansiālās un citas problēmas tika aktualizētas ar visdažādāko mediju un tehnoloģiju palīdzību – no masāžas un ci gun vingrojumiem līdz videi draudzīgiem elektromobīļiem, urbānās dārzkopības paraugiem, kartona mēbelēm un darbnīcām, kurās varēja apgūt apģērba, kurpju, krēslu un trauku labošanas prasmes. Un tas viss tādēļ, lai cilvēks arvien mazāk būtu atkarīgs no globālā tirgus, bet atkal būtu spējīgs sevi pēc iespējas vairāk nodrošināt pats.

Vērienīgajā festivālā bija apskatāma atsevišķa konkursa laureātu (piemēram Stelarka, Stelarc, AU) darbu ekspozīcijas (Prix Ars Electronica) kā arī uzaicināto mākslinieku (Kristīnes Kubišas, Kubisch, DE) darbi. Viena izstāde bija veltīta vides ekoloģijas problēmām (Repair the Environment). Bija apskatāmi Darmštates Universitātes Mediju departamenta studentu un mehāniķu piedāvātie videi draudzīgie tehniskie risinājumi (Design for Repair) ar kartona mēbelēm un elektromobīļiem. Dari pats (DIY) idejai veltītajā stāvā ikviens pats sev varēja salabot traukus, apavus un apģērbu (New Work Factory). Viens fabrikas stāvs bija atvēlēts indivīda veselības kopšanai (Repair Yourself). Teorētiski to visu papildināja arī atvērtajām programmatūrām veltīts simpozijs. Ar iespējamajām nākotnes idejām varēja iepazīties atsevišķā ekspozīcijā (Future Factory), kur tika eksponēts arī ar nanotehnoloģiju palīdzību veidots audumu un telenoīds (mobilais telefonu, kas ļauj ne vien dzirdēt balsi, bet arī redzēt sarunas partnera mīmiku). To visu vēl papildināja koncerti, prezentācijas, eksperimentiem atvēlētas telpas u.c.

Festivāla prezentācijā, kuru organizēja LiepU programmas “Jauno mediju māksla” 3.kursa studenti un kas notika š.g. 17.septembrī Kūrmājas prospektā 13. Varēja iepazīties ar to, kas būtisks un ievērības cienīgs tur bijis studentuprāt. Raimonds Apse sniedza lielisku ieskatu par festivāla laureātiem kategorijā “Digital Music & Sound art” (šogad galvenā balva – Zelta Nīka – piešķirta R. Kurokavas (Kurokawa, JP) poētiskajam darbam “rheo: 5 horizons”), viņu darbiem radošās biogrāfijas kontekstā, demonstrējot vizuālos un audio piemērus. Krists Ēberliņš klātesošajiem izklāstīja atsevišķu laureātu sniegumu kategorijā “Interaktīvā māksla” (Zelta Nīka piešķirta ASV un Lielbritānijas mākslinieku grupai par sociāli-zinātnisku mākslas kopprojektu “The EyeWriter”) un gūtos priekšstatus saskarē ar šo sensitīvo mākslas veidu. Ilze Janmere dalījās ar praktisko pieredzi, kura bija gūta tekstila, mēbeļu, apavu, trauku un ēku labošanas darbnīcās. Pēdējā gan vairāk attiecās uz asprātīgu tīklu, kur entuziasti tiek aicināti ar „Lego” klucīšiem aizpildīt apdrupušās arhitektūras detaļas, tās fotografēt un fotogrāfijas ielikt iniciatoru mājas lapā. Tagad šāds darbiņš uzticēts arī Ilzei. Artis Kuprišs sniedza lielisku ieskatu mākslinieka E. Vadas (Wada, JP) performancē “Braun Tube Jazz Band” un video dokumentācijā no šī neparastā priekšnesuma, kura laikā mākslinieks “spēlējās” ar ieslēgtiem “veclaicīgiem” TV, tos  “pārvēršot” par neatkārtojamiem mūzikas instrumentiem. Noslēgumā, rezumējot piedzīvoto, Līga Rēriha rādīja savu video kolāžu, ar kustīga attēla palīdzību vēlreiz atsaucot atmiņā spilgtākos mirkļus no festivāla un “Ars Electronica” centra ēkas Lincā.

Visi studenti, kuriem bija iespēja festivālu apmeklēt klātienē uzsver, ka tajā redzētais, dzirdētais, sajustais bijis neatsverams ieguvums. Vienam otram beidzot radusies skaidrība, kas ir “jauno mediju māksla”, kā mākslinieks var iedvesmoties no zinātnes un veidot starpdisciplinārus pētījumus, kādā līmenī (gan formālā, gan idejiskajā) strādā profesionāļi un studenti Eiropas augstskolās.

Programmas “Jauno mediju māksla” studentu prezentāciju gaidīti negaidītā vizītē bagātināja arī Latvijas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre Dagnija Staķe un Liepājas Domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, uzsverot šīs nozares tautsaimniecisko nozīmi Liepājā un Latvijā.

Brauciens uz festivālu notiek pateicoties finansējumam projektos „Jauno mediju mākslas izglītības nodibināšana un attīstība Liepājā” (sadarbības līguma nr. LV0063) un „Jauno mediju mākslas izglītības attīstība Liepājā” (sadarbības līguma nr. LV0086). Projekti tiek finansēts ar Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta kā arī ar Liepājas pilsētas Domes un Liepājas Universitātes atbalstu, nodrošinot vienmērīgu, kvalitatīvu un konkurētspējīgu augstākās izglītības vides pieejamību Eiropas telpā.

Informāciju sagatavoja:

Santa Mazika

LiepU Mākslas Pētījumu laboratorijas vadītāja

e-pasts: santa.mazika@liepu.lv

Informācija par festivālu un attēli pieejama: www.aec.at/repair

Sīkāka informācija par redzēto festivālā un studentu veidotā dokumentācija šīs nedēļas laikā tiks publicēta arī projekta mājas lapā: http://www.mplab.lv/projects2/index.php?lapa=dienasgramata

Divas Liepājas jaunietes atgriezušās no Eiropas Brīvprātīgā darba. Īstermiņa brīvprātīgo darbu veica Agate Eglīte, kas mēnesi pavadīja Beļģijā, savukārt Liene Segliņa desmit mēnešus strādāja Bulgārijā. Meitenes Brīvprātīgajā darbā devās ar Liepājas Jaunatnes centra starpniecību.

Divas kultūras vienā! Kas var būt labāks!

Par  Eiropas Brīvprātīgā darba (EBD) iespēju Liene zināja jau sen, viņa saka, kopš 14 gadu vecuma. ”Gaidīju, kad būs mans īstais laiks. Tas man pienāca, kad pabeidzu skolu un nezināju, ko vēlos darīt tālāk. Radās ideja doties  EBD. Bulgārija nebija manos plānos -  nekad! Bet liktenis piespēlēja. Biju Bulgārijā un strādāju ar romu jauniešiem un bērniem. Divas kultūras vienā! Kas var būt labāks!” priecājas Liene.

Liene Segliņa Brīvprātīgajā darbā uz Bulgāriju devās 2009. gada 3. septembrī. Brīvā laika centrā (Free Youth Center) ar romu bērniem jauniete vadīja un organizēja dažādas brīvā laika aktivitātes -  teātra klubi, foto un mākslas darbnīcas, beisbols, deju klubs u.c. Sociālajā centrā, jauniete strādāja ar romu bērniem, kuri neiet skolā, nāk no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, ubago. Viņas pienākumos bija organizēt rokdarbu un zīmēšanas nodarbības, spēles un dažādas rotaļas, mācīt rakstīt un lasīt, u.c.

Liene no Bulgārijas atvedusi 12 košus, lielus plakātus, ar kuriem tiks rīkotas izstādes. Pagaidām ir plānotas divas- IDEA House Aizputē un Aizputes novadpētniecības muzejā, kur tiks izstādīti plakāti, rādīta īsfilma par viņas EBD un stāstīts par Lienes piedzīvojumiem Bulgārijā

Liene stāsta, ka sadzīviskie apstākļi bijuši ļoti labi, arī kaimiņi smaidīgi un pretimnākoši. Jauniete bija vienīgā brīvprātīgā Brīvā laika centrā, taču pa retam izdevies satikties ar citiem kolēģiem – brīvprātīgajiem. Brīvajā laikā Liene atpūtās ceļojot apkārt pa Bulgāriju un Rumāniju. Pēc iespējas apmeklēja vietējos kultūras pasākumus vai ciemojās Bulgārijas kolēģa lauku mājas. Taču drūmākajās gadalaika dienās vislielākā vēlme bija komunicēt ar ģimeni un draugiem Latvijā.

EBD jaunietei devis iespēju atklāt daudz jaunas un līdz šim nepiedzīvotas iespējas. Nonākt pie jauniem atklājumiem, domām,  lauzt stereotipus par romu tautību. Liene saka, ka visas iegūtās emocijas, sajūtas, piedzīvojumus, pārdzīvojumus, asaras, priekus un bēdas nav iespējams uzskaitīt, pat aprakstīt vai kā savādāk definēt, bet viennozīmīgi piebilst  ”Līdz šim, šis ir mans labākais piedzīvojums un labākais laiks manā dzīvē!”

Uz Vikingu ciemu Beļģijā

Agate Eglīte izmantoja iespēju pavadīt mēnesi organizācijā ”Eldorado Gigos Winterslag” Beļģijā. Viņas EBD bija par Vikingu ciemu – vietu, kur vairākas organizācijas pašas savām rokām uzcēlušas mājas un īstu Vikingu laivu, ar kuru izvizināt bērnus un gūt prieku pašiem. Ar jaunieti uz Beļģiju devās vēl 3 brīvprātīgie no Latvijas: Viktors Beņķis, Ieva Vītola un Kaspars Vītols. Visus jauniešus ļoti laipni sagaidīja un visu izrādīja ilgtermiņa brīvprātīgā no Latvijas (Liepājas) Amanda Sleže. Agate stāsta, ka viņas darbs bija izdomāt aktivitātes bērniem no 3-15 gadiem, kuri bija sadalīti dažādās vecuma grupās. Kopīgi tika organizētas aktivitātes, sākot ar karaokes dziedāšanu un kūkas cepšanu, deju iestudēšanu līdz laivas airēšanai un dažādu šķēršļu pārvarēšanai.
Brīvajā laikā Agate apskatīja pilsētu. ”Visvairāk sirdī man iekrita  Winterslagas rajons, kurā bija sastopami daudz marokāņu un turku tautību cilvēki. Dažu brīdi sajutos, kā Turcijā, bet vēlāk Marokā un tad atpakaļ Beļģijā” iepriecināti stāsta meitene. Agate ļoti daudz uzzinājusi par kultūrām, apskatījusi pilsētas centru, kurš bijis ļoti skaists. Meitene stāsta par aktīvo kultūras dzīvi. Proti, katru otrdienu tika organizēti koncerti ar dažādu mūziku, bet svētdienās bija milzīgs krāmu tirdziņš, kurā varēja atrast visu, ko vien sirds vēlas. Arī Vikingu ciematā notika dažādas aktivitātes, viņa stāsta. Visiem brīvprātīgajiem, bija nakts spēles, filmu vakari, un, protams, katru vakaru tika iedegts ugunskurs, ap kuru jaunieši sasēdējuši apsprieda visdažādākās tēmas un klausījās te turku mūziku, te ģitāras skaņas.

Vai doties EBD?

Liene iesaka doties EBD visiem jauniešiem, aktīviem vai mazāk aktīviem, jo tā ir iespēja pierādīt un būt, kas tu īstenībā esi. ”Tu vari noskaidrot sev interesējošas lietas, izbaudīt un ceļot. Uzzināt daudz jaunas lietas par sevi, par citām kultūrām. Un pats galvenais- tev tajā nav jāiegulda savi līdzekļi, kas pašlaik krīzes laikā ir īpaši aktuāli. Un manuprāt, īstais laiks doties EBD ir tieši absolvējot vidusskolu, kad vēl neesi  izlēmis, ko vēlies studēt, vai pabeidzot augstskolu, kad ļauties piedzīvojumiem” pārliecināta jauniete.  Arī Agate piekrītoši māj ar galvu un brīdina, ka dodoties EBD jābūt gatavam visam, bet katrs šķērslis būs kā jauna pieredze. Tā ir laba iespēja iegūt jaunus kontaktus un iepazīt vēl nezināmo.

Informāciju sagatavoja:

Liene Jankovska

„Liepājas Jaunatnes centrs”

Sabiedrisko attiecību speciāliste

E –pasts: liene@jauns.lv

Tel.: 26322714, 634 81646

Pāvels JURS

Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes

“Liepājas Jaunatnes centrs” direktors

savu ikdienu pavadu jaunatnes centrā Eldorado, veidojot filmas, spēlējot biliardu, un darbojoties dažādās aktivitātēs ar vietējiem bērniem, tīņiem un jauniešiem. lieta,kas gandrīz vienmēr nodarbina manu prātu, kā cilvēki spēj saukt to par darbu? šis `darbs` drīzāk ir viena liela izklaide un prieks. katrā ziņā, šis gads, ko šeit kopumā pavadīšu, būs neaprakstāmi liela optimisma un prieka smelšanās.

jaunieši ar ko strādājam pārsvarā ir marokāņi, turki, itāļi..ak daudz un daždu kultūru pārstāvji. un tas arī ir iemesls kādēļ mēs daram to,ko daram. palīdzam viņiem intigrēties, cīnīties ar rasismu, [vai cīnīties būtu īstais vārds?!] un vienkārši, dodam vietu, kur viņi var justies droši un labi.

paralēli mācos flāmu valodu, un nožēloju,ka skolas laikā nemācijos cītīgāk vācu valodu. tik ļoti noderētu! bet esmu tikusi līdz komunicēšanai flāmu valodā, kas ir ļoti patīkami un lietderīgi gan man, gan jauniešiem, gan darba kolēģiem :) šobrīd publiski apsolos, nākamā mēneša laikā tikt vaļā no angļu valodas izmantošanas :)

nerunājot par darbu, esmu ieguvusi ļoti tuvus draugus no visas pasaules. on-arrival un mid-term treniņi saveda mani kopā ar neaprakstāmiem cilvēkiem, kuri dara tik dažādus brīvprātīgos darbus šeit Beļģijā. arī šeit, savā rajončikā esmu ieguvusi neaprakstāmi lieliskus cilvēkus ar ko pavadīt kopā laiku un doties ballēties.[jā,protams,ballītes :)] tā nu lūk esmu šeit iedzīvojusies tik tālu,ka spēju šo vietu saukt par savām mājām.

es domāju,ka pirmajai reizei pietiks. katrā ziņā,par to,kas ar mani notiek kopš ierašanās šeit, es varu runāt daudz un dikti, jo notiek visneiedomājamākās un foršākās lietas.

p.s. gribēju pievienot vairāk bilžu,bet kaut kas ik pa brīdim noiet greizi,un mana datorpacietība nav diez ko liela :D